Manam bērnam patīk matemātika. Nu, gandrīz visa matemātika. Tā matemātikas daļa, kas viņam līdz dvēseles dziļumiem riebjas, ir teksta uzdevumi. 384 mīnus 129? Nekādu problēmu! Jānītim ir piecas konfektes, bet Ilzītei - par piecām konfektēm vairāk? Ummm... ko? Nu labi, ar tik vienkāršu formulējumu vēl kaut kā var tikt skaidrībā, bet tad, kad mūsu 'matemātiķos' pamostas dzejnieks, un darba burtnīcā top liriskas rindas kā "tad, kad Ilzīte būs uzzīmējusi vēl piecas kartiņas..." tad gan ir problēma. Jā, manam bērnam ir izteikta vizuālā uztvere.
Neko darīt. Cīņā pret liriku jāliek zīmēšanas prasmes. Tikko kā izdodas to visu uzzīmēt, veidojas izpratne, kas uzdevumā tiek prasīts, un tālāk jau atliek tikai tāds nieks, kā veikt aprēķinus.
Ir nozīmīgi veidot šo izpratni, kā es pats varu saprast, ko no manis prasa, ir būtiski mudināt bērnu ar vizuālo uztveri iemācīties vispirms pašam sev uzdevumu uzzīmēt (t.i., vizualizēt - zīmējumam nebūt nav jābūt skaistam). Un tikai tad sākt domāt par to, kā šo uzdevumu var atrisināt, izmantojot pareizu matemātisko pierakstu.
Cilvēki ir dažādi, un viņi dažādi uztver pasniegto informāciju. Vieniem pietiek tik sadzirdēt informāciju, lai viss būtu skaidrs, citam to vajag apskatīt no dažadiem skatu punktiem, vizualizācijām, lai veidotos izpratne.
Sagatavotajā mācību materiālā ir iekļauti vizualizēti teksta uzdevumi, lai palīdzētu bērnam labāk saprast, kas teksta uzdevumā tiek prasīts. Ir arī uzdevumi, kuros bērnam pašam pēc parauga jāmēģina uzzīmēt, lai veicinātu šāda noderīga ieraduma veidošanos.
